News

Ar ko cīnās arodbiedrības Gvatemalā?

Daudzās valstīs, kur audzē tropiskos augļus,  cilvēki cieš no visur esošas korupcijas, darba devēju patvaļas un augsta noziedzības līmeņa. Noe Ramirezs Portela (Noé Ramirez Portela), Gvatemalas banānu industrijas strādnieku arodbiedrības SITRABI ģenerālsekretārs stāsta, kādas grūtības šai valstī sagaida strādniekus, kuri vēlas aizstāvēt savas tiesības.

Pēc paša Ramireza vārdiem SITRABI ir arodbiedrība, kas cīnās par to, lai uzlabotu sociālos un darba apstākļus Gvatemalā. SITRABI darbojas Gvatemalas dienvidos, kur banānu audzēšanā tiek nodarbināti aptuveni 40 000 strādnieku, tomēr arodbiedrību darbs ir ļoti grūts un bīstams.

Starptautiskā arodbiedrību konfederācija uzskata, ka Gvatemala ir viena no darba tiesību aizstāvjiem bīstamākajām valstīm. Kopš 2007. gada tur nogalināti 68 arodbiedrību aktīvisti un notikuši arī ļoti daudzi slepkavību mēģinājumi, nolaupīšanas, ielaušanās un draudu, kā arī spīdzināšanas gadījumi.

SITRABI ir vecākā privātā sektora arodbiedrība Gvatemalā un pārstāv vairāk nekā 4000 strādnieku, kas strādā Del Monete un tās piegādātāju plantācijās Karību jūras piekrastē. SITRABI arī uztur labas attiecības ar citām vietējo plantāciju arodbiedrībām.

Ramirezs stāsta, ka SITRABI saņem atbalstu no trim starptautiskām organizācijām, bet tas tomēr ir nepietiekami, jo Gvatemalā vardarbība ir tik nekontrolēta, ka “organizēt strādniekus šajā [banānu] sektorā ir kā meklēt nāvi”. Arī viņš pats ir saņēmis nāves draudus un tādēļ ir pastāvīgā policijas aizsardzībā, tomēr arī policijai uzticēties nevar, bet ir vienkārši jāpieņem, ka arī tā ir iesaistīta noziedzībā.

SITRABI nav izdevies iesaistīt arodbiedrībās banānu plantāciju strādniekus valsts dienvidos. Remirezs stāsta, ka tam vajadzīgs lielāks politisks atbalsts starptautiskā līmenī. Tā kā Gvatemalas valdību veido labējie politiskie spēki, tā strādā darba devēju interesēs.

“2008. gadā mēs iesniedzām sūdzību par to, ka šīs kompānijas ievāc maksu par dalību arodbiedrībā, bet tā netiek nodota arodbiedrībai. Sūdzība tika ignorēta,” apgalvo Ramirezs. Līdzīgi tikusi ignorēta arī sūdzība par to, ka strādnieku sociālās apdrošināšanas iemaksas patur darba devēji. Vēlāk viņi vērsušies pie ASV varas iestādēm un Starptautiskās darba organizācijas, bet progress šajā ziņā ir ļoti lēns.

Arodbiedrību veidošanai ir arī vēl bīstamāki šķēršļi. Pēc mēģinājuma nodibināt arodbiedrību Gvatemalas dienvidos ticis noslepkavots biedrības ģenerālsekretārs. “Uzņēmuma apsardzes komandas darbinieks izvaroja vienu no viņa meitām un pateica, ka viņu izvarojis, jo viņas tēvs mēģinājis nodibināt arodbiedrību,” savā runā atklāj Ramirezs.

“Mēs cīnāmies pret darba devēju patvaļu, pret valdību un pret vardarbību valstī,” viņš turpina. Lai arī organizētā noziedzība, narkotiku kontrabanda un plaši izplatītā vardarbība Gvatemalas dienvidos cīņu par strādnieku tiesībām padara ļoti smagu, arodbiedrība solās nepadoties.

Ramirezs pabeidz runu ar vārdiem ¡hasta la victoria! – līdz uzvarai.

Pilnu runas ierakstu ar subtitriem angļu valodā skaties zemāk vai šeit.