IZAICINĀJUMI

Fruit worker with a sack of ammonium sulphate

Zemāk daži darba tiesību pārkāpumu un vides kaitējuma piemēri banānu industrijā, kuri ir raksturīgi visā tropisko augļu ražošanas sektorā.

Strādājošo tiesības un darba apstākļi

Kādos apstākļos strādā banānu audzētāji un novācēji?

Viesstrādnieki

Tādās valstīs kā Dominikānas Republika un Kostarika banānu plantāciju strādnieki ir migranti, kuru darba un citas tiesības tiek ievērotas reti vai nekad. Daudzi strādnieki tiek nolīgti ar darbā iekārtošanas uzņēmumu starpniecību, kas padara darbaspēku lētāku, ar lielāku mainību un apgrūtina arodbiedrību veidošanu.

Strādājošās sievietes

Strādnieces ir īpaši neaizsargātas – viņas bieži strādā 14 stundas diennaktī, nesaņem samaksu par virsstundām, viņām ir liegta brīvība iesaistīties arodbiedrībās un ir jāsamierinās ar savu tiesību neievērošanu. Sievietes stāvoklī tiek atlaistas, nesaņem pirms – vai pēcdzemdību atvaļinājumu un bieži ir pakļautas seksuālai vardarbībai darba vietā. Strādnieces tādās valstīs kā Ekvadora un Kostarika veido vien 13% no kopējā darbaspēka, jo tiek uzskatītas par darbiniekiem ar “augstām izmaksām un augstu risku”.

Arodbiedrības un darba tiesības – neatkarīga viedokļa nozīme

Piederība arodbiedrībām dažās banānu eksportētājvalstīs ir ļoti zema, jo nacionālās un multinacionālās kompānijas bieži izvērš aktivitātes pret arodbiedrībām. Gvatemalā banānu plantāciju strādniekiem ir vieni no sliktākajiem apstākļiem un arodbiedrību aktīvisti regulāri cieš no diskriminācijas, vardarbības un pat slepkavībām. Kostarikā banānu kompānijas lieto “Solidarismo” (solidārisms – spāņu val.), lai aizvietotu neatkarīgas arodbiedrības, tā graujot likumīgu arodbiedrību pūles.

Visā industrijā tiek regulāri pārkāpti nacionālie un starptautiskie darba tiesību noteikumi par spīti tam, ka ražotājvalstis ir ratificējušas saistošus līgumus. Piemēram, regulāri tiek ierobežotas iespējas pievienoties neatkarīgām arodbiedrībām. Pēdējos gados ir sākusies darba tiesību privatizēšana, veicot banānu plantāciju sertifikāciju.

Tomēr, lai īstenotu patiesus un jūtamus uzlabojumus, strādniekus vispirms ir jānodrošina ar brīvību organizēties arodbiedrībās, tādā veidā dodot iespēju pašiem uzlabot savus darba apstākļus sarunu ceļā un pēcāk ieviešot savas pamata darba tiesības dzīvē.

Vide

Banānu ražošana no dabas aizsardzības viedokļa var būt īsta katastrofa. Kāpēc?

Lielākā daļa banānu, kuri tiek eksportēti uz Eiropu, tiek audzēti milzīgās plantācijās Latīņamerikā un arvien vairāk arī Āfrikā. Intensīvas audzēšanas metodes maksimizē produktivitāti, bet rada nopietnu kaitējumu videi, piemēram:

  • Ūdens piesārņojumu
  • Milzīgus atkritumu apjomus
  • Augsnes eroziju
  • Paaugstinātu plūdu risku
  • Deforestrāciju un dabiskās vides izzušanu
  • Augsnes auglības krišanos, kas rada vajadzību pēc liela mēslojuma apjoma

Kāpēc plantācijās tiek lietotas ķimikālijas?

Banānu plantācijas ir monokultūras – tajās tiek audzēts tikai viens kultūraugs. 97% no starptautiski tirgotajiem banāniem ir tikai no vienas šķirnes, Cavendish. Ģenētiskās daudzveidības trūkums padara augus ļoti uzņēmīgus pret kaitēkļiem, sēnēm un citām slimībām. Šī iemesla dēļ banānu plantācijās lielos daudzumos lieto insekticīdus un citus pesticīdus. Tā kā augu slimības adaptējas, rodas vajadzība pēc arvien spēcīgākiem un kaitīgākiem pesticīdiem. Lielākā daļa plantāciju īpašnieku tērē vairāk agroķīmijai nekā darbaspēka algošanai. Mēslojums un pesticīdi piesārņo ūdenskrātuves, izraisot zivju nobeigšanos un citu ūdenī dzīvojošo organismu, piemēram, koraļļu, iznīcību. Bezatbildīgi uzglabātas ķimikālijas nonāk augsnē un ūdenī. Piesārņots ūdens tiek lietots dzeršanai, ēdiena gatavošanai un lai mazgātos un mazgātu veļu.

Līdzīgi arī ananāsi tiek audzēti lielās monokultūru plantācijās, kas pieder nelielam skaitam nacionālo un multinacionālo kompāniju. Ananāsu audzēšanā lieto 10 līdz 15 reižu vairāk herbicīdu nekā citu augu kultivācijā. Indīgu pesticīdu lietošanai ir sevišķi traģiskas sekas lietusmežu zonās, kur spēcīgie lieti tos ieskalo tuvumā esošajos ūdens avotos, piesārņojot vietējo kopienu ūdens ieguves vietas, kas ir tuvāk par 100 metriem no plantācijas.

Agroķīmijas lietošanas riski

Augi tiek migloti ar rokām, agroķīmiju izplatot gaisā. Ir aprēķināts, ka 85% ķimikāliju, ko izplata ar lidmašīnām, nenonāk uz kultūraugiem, bet apsmidzināts tiek viss konkrētajā teritorijā, ieskaitot strādniekus, viņu mājas un ēdienu. Likumi, kuri aizliedz strādniekiem atrasties uz lauka miglošanas laikā, regulāri tiek pārkāpti. Pesticīdu izraisītās veselības problēmas strādnieku un vietējo iedzīvotāju vidū ir neskaitāmas un labi dokumentētas. To vidū ir depresija un elpceļu slimības un arī vēzis, spontānie aborti un iedzimtas slimības un defekti.